Publikācijas
IERAŠANĀS (ARRIVAL)
Pēcapstrāde - Bonko Karadjov
Balss - Richard Dannenberg
Mūzika - Julia Mihaly
Kamera: Bodo Korsig
Vārdi: Scardanelli
© Bodo Korsig
2022
Bodo Korsiga trīsdaļīgā videoinstalācija „Ierašanās” apvieno Berlīnes rakstnieka Skardanelli dzeju, ko ierunā Minhenes operdziedātāja Bonko Karadjova, un Frankfurtes komponistes Jūlijas Mihalijas skaņdarbu.
Mūsu planēta katru dienu tiek iznīcināta arvien vairāk un vairāk, vai nu karu rezultātā, vai dabas resursu negausīgās izsaimniekošanas peļņas nolūkos, vai neapdomīgu cilvēku, kas turpina pieķerties patērētājsabiedrības ideāliem, dēļ. Ja mēs turpināsim šādi dzīvot, mūsu mazbērni vairs neatradīsies uz veselīgas un apdzīvojamas planētas. Cik vēl Zeme ir spējīga paciest? Apmēram 70 procentus no tās virsmas klāj ūdens. Taču mūsdienās simtiem tūkstošu plastmasas atkritumu gabalu peld katrā okeāna kvadrātkilometrā.
Jūras dzīvnieki neatpazīst plastmasu un uzskata to par pārtiku. Gaisa piesārņojums ir viens no lielākajiem veselības apdraudētājiem pasaulē. Pētnieki ir aprēķinājuši, ka gaisa piesārņojums vidēji saīsina cilvēka dzīvi par gandrīz trim gadiem. Piesārņots gaiss ir kaitīgs veselībai un palielina sirds, asinsvadu un elpceļu slimību risku. Visas pasaules mērogā milzīgas summas tiek atvēlētas militārajām vajadzībām un bruņojumam, bet tikai neliela daļa tiek ieguldīta vides ilgtspējībā vai atjaunojamo energoresursu nodrošināšanā. 2020. gadā militārajiem izdevumiem kopumā tika atvēlēti 1,96 triljoni ASV dolāru. Salīdzinājumam, 2021. gadā visā pasaulē investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā sasniedza aptuveni 340 miljardus ASV dolāru. Tā vietā, lai finansētu bruņojuma nozari, labāk būtu ieguldīt naudu civilajos projektos, piemēram, bada un bēgļu migrācijas cēloņu noteikšanai, apmācībai un sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Pašreizējo bruņojuma politikas tendenču maiņa atvēlētu resursus reālo globālo problēmu (pandēmija, klimata pārmaiņas, nabadzība) risināšanai.
__________________________________________________________________________________________
INTERVIJA IN|DEEDS: Bodo Korsig | Galerie Schmalfuss Berlin
DEEDS.WORLD /17.05.2022
https://www.deeds.world/the-interview-indeeds-bodo-korsig-galerie-schmalfuss-berlin/?lang=en
PROLOGS | PERSONĪGI
Bodo, kur mēs ar tevi sarunājamies, kur esam satikušies?
Mēs sēžam manā gaišajā studijā ar 6 metru augstām sienām un jumta logiem, tieši pie Mozeles.
Varbūt mēs sēžam tavā mīļākajā vietā?
Mana absolūti mīļākā vieta ir mans vecais dīvāns studijā. Bieži šeit sēžu ar draugiem un malkoju vīnu.
No kurienes tu nāc, kur esi dzimis, kad?
Esmu dzimis 1962. gada 24. martā, Cvikavā.
Kā un kur tu pašlaik dzīvo un strādā?
Kopš 1995. gada dzīvoju starp Trīri un Ņujorku, lai gan mani ceļojumi uz Ņujorku kļūst arvien retāki un retāki. Esmu atradis savu centru Trīrē.
Kuras pieturvietas un cilvēki ir tevi ietekmējuši?
Neilgi pēc Berlīnes mūra krišanas es nolēmu pārcelties uz dzīvi Londonā. Drosmīgs plāns. Sākotnēji tas smagi izgāzās. 1992. gadā es izlēmu pārcelties uz Ņujorku, un 1995. gadā bija pienācis laiks to darīt. Pilsēta un tās iedzīvotāji mani sajūsmināja. Amerikas cilvēku dāsnums, atvērtība un draudzīgums, it īpaši mākslas sfērā. Kaut kas tāds ir jāpiedzīvo, lai tam noticētu. Viss bija iespējams un es atrados notikumu centrā. Tiku sagaidīts ar atplestām rokām. Ar Gārnera Tulisa starpniecību, kurš tolaik patiesi bija Ņujorkas leģenda, man pēkšņi radās kontakts ar tādiem izciliem māksliniekiem, kā Roberts Raimens (Robert Ryman), Šons Skalijs (Sean Scully) un Ketrīna Lī (Catherine Lee). Pat ar kuratoriem, rakstniekiem un mūziķiem. Tas viss mani iedvesmoja un uzmundrināja. Laika gaitā neskaitāmi cilvēki un darba ceļojumi Amerikā, galu galā pat Āzijā un Āfrikā, ir veidojuši manu dzīvi un padarījuši mani par to, kas es esmu šodien. Lai to visu uzskaitītu, man nāktos pārsniegt šīs intervijas robežas.
Kuri rakstnieki tev šobrīd šķiet aizraujoši un kuras grāmatas atrodas tavā grāmatplauktā?
Mani plaukti ir pārbāzti ar grāmatām. Grāmatas man ir ārkārtīgi svarīgas. Veidojot mākslas grāmatas un videoklipus, esmu strādājis kopā ar vairāk nekā 40 rakstniekiem, tostarp Polu Osteru (Paul Auster), Džonu Ešberiju (John Ashbery), Akiru Tatehatu (Akira Tatehata) un Pīteru Vaverzineku (Peter Wawerzinek), kas man šķita ļoti aizraujoši.
Kuras grāmatas ir tevi iespaidojušas un virzījušas?
Neticami daudzas! Mani īpaši ietekmēja divas Maksa Friša (Max Frisch) grāmatas: “Mein Name sei Gantenbein” (“Mani sauc Gantenbeins”) un “Stiller” (“Klusāk”), kuras es lasīju pusaudža gados.
Ko tu pašlaik lasi un kur glabā grāmatu?
Uz mana rakstāmgalda šobrīd atrodas Ketrīnas Rastas “Meitene no Amazones”. Šī grāmata mani ļoti aizkustināja, jo pats esmu vairākkārt sastapies ar Brazīlijas mūžamežu iedzīvotājiem, šīs tikšanās uz mani ir atstājušas neizdzēšamu iespaidu.
Kādu mūziku tu klausies un kad?
Studijā man patīk klausīties minimālistisku elektronisko mūziku, kuru sarakstījuši Filips Glāss, Arvo Pērts, Stīvs Reihs, kā arī citi.
Ja tu mums kaut ko pagatavotu, kas tas būtu?
Patiesībā es aizraujos ar labu ēdienu un tērēju daudz naudas restorāniem. Bet ja tā godīgi, man ne visai patīk gatavot. Es esmu pārāk nepacietīgs. Pirmkārt, ēdienam jābūt ātri pagatavojamam, tāpēc tie droši vien būtu tikai salāti un makaroni ar baravikām.
Kas tev visvairāk garšo?
Sašimi
Ko tu domā par brokastīm?
Man pietiek ar kapučīno un augļu salātiem, tas arī viss.
Vai tu nodarbojies ar kādu sporta veidu vai līdzsvarojošu aktivitāti?
Man ļoti patīk Vin Čun, cīņas mākslas no Āzijas.
Vai tev ir kādas īpašas aizraušanās (hobiji), kas tevi sajūsmina, un ja jā, tad kuras?
Pēdējo 30 gadu laikā, kad vien man ir iespēja, galvenokārt esmu nodevies zemūdens niršanai Āzijā. Man patīk šis paradīzei līdzīgais stāvoklis ūdenī, klusums, pakļaušanās dabas elementiem, krāsas, koraļļu un dzīvnieku silueti. Un, protams, adrenalīna pieplūdums nirstot zemūdens alās.
Kāda personības iezīme tevi raksturo?
Iekšēji esmu atkarīgs no adrenalīna. Visādi citādi, it īpaši ārēji, izskatos nosvērts un mierīgs, bet, diemžēl, vienmēr esmu bijis nepacietīgs.
Vai tev ir kādas bažas, ar kurām labprāt dalītos ar mums, vai arī jautājums (neuzdots), uz kuru vēlies atbildēt?
Nē, šobrīd nekā tāda nav, varbūt es varu izdomāt ko citu.
INTERVIJA | MĀKSLINIEKS + STĀVOKLIS
Lai sāktu, lūdzu, pastāsti mums dažos teikumos par savu māksliniecisko biogrāfiju.
Pēc studijām mani aicināja pasaule. Par laimi, es saņēmu vairākas balvas un stipendijas. Tas mani mudināja darīt to, ko es gribēju. Vispirms es strādāju pie lielformāta kokgriezumiem un monotipijām, kuras apdrukāju ar ceļa ruļļa palīdzību.
Pēdējo 20 gadu laikā esmu arvien vairāk un vairāk aizrāvies ar telpiskām instalācijām, objektiem un videomākslu.
Taču lielākā daļa cilvēku nezina, ka grāmatu māksla arī ir svarīga mana mākslinieciskās dzīves sastāvdaļa. Esmu realizējis nozīmīgus grāmatu projektus kopā ar Polu Osteru no Ņujorkas, Akiru Tatehatu no Tokijas, Zao Džanu (Zao Zhang) no Pekinas, Skardanelli (Scardanelli) no Berlīnes un daudziem citiem. Grāmatas tika rakstītas par iepriekš norunātu, aktuālu tēmu. Vienmēr pastāvēja nosacījums, ka autors tekstu vēl nav nekur publicējis, un ka tam ir jābūt mūsdienu vēstures atspoguļojumam.
Katrai grāmatai tika izveidota jauna, rūpīgi izstrādāta un ļoti individuāla forma. Šīs grāmatas lielākoties tapušas uz vietas, kopā ar attiecīgo dzejnieku, kurš tekstus rakstījis ar roku, vadoties pēc manām mākslinieciskajām idejām.
Ir bijušas arī neskaitāmas sadarbības ar mūziķiem, dejotājiem un teātra iestudējumiem.
Tām sekoja izstādes muzejos, tostarp Leonardimuseum Drēzdenē (Vācija), Fukumitsu mākslas muzejā (Japāna), Smart Museum of Art Čikāgā (ASV), Arp Museum Bahnhof Rolandsekā, (Vācija), kā arī ZKM Karlsrūē (Vācija).
Īsi izskaidro savu pašreizējo projektu vai gaidāmo izstādi.
Nākamnedēļ Dakāras biennālē es prezentēšu videoinstalāciju, kas sastāvēs no trīs daļām. Tās nosaukums ir “Ierašanās”, un tā ir klusa apsūdzība cilvēcei ar skaistiem attēliem, kas galvenokārt kritizē maldinošās vides politikas nostādnes. Video Berlīnes rakstnieka Skardanelli dzeju ir ierunājis Minhenes operdziedātājs Bonko Karadjovs, bet mūziku ir sarakstījusi komponiste no Frankfurtes, Jūlija Mihalija.
Kas tevi šobrīd visvairāk uztrauc un nodarbina?
Esmu dusmīgs par dažu uzņēmumu un politiķu brutālo varaskāri un korupciju. Un par to, kā mēs visi stāvam malā un uz to noskatāmies.
Kā tu nokļuvi līdz mākslai? Kādēļ tieši māksla?
Tā mani aizkustina, māksla ir veids, kā es varu izpausties. Man nebija citu alternatīvu.
Kas tevi šobrīd iepriecina?
Katrs pēdējais veiksmīgais un pabeigtais mākslas darbs rada izteiktu, taču, diemžēl, īslaicīgu, laimes sajūtu. Kā arī, es esmu atkarīgs no ūdens. Es mīlu ūdeni. Neatkarīgi no tā, vai esmu pie ūdens, ūdenī vai arī uz tā; ūdenī es pilnīgi aizmirstos un uzlādēju savus laimes hormonus.
Kas tevi šobrīd biedē?
Cilvēku vienaldzība un alkatība, šie pilnīgi bezjēdzīgie kari un tas, kā mēs rīkojamies ar planētas resursiem.
Vai jūs uzskatāt, ka mākslai nes sev līdzi sociālu atbildību? Ko, jūsuprāt, tā var paveikt?
Pilnīgi noteikti! Māksla mums, māksliniekiem, sniedz iespēju skatītāju nostatīt iepretim spogulim. Labākajā gadījumā, ar mākslas palīdzību es varu piekļūt skatītājam un dažreiz pat viņu sapurināt.
Kas padara tavu mākslu īpašu? Par ko tā ir – kādas ir jūsu darba galvenās tēmas?
Mana darba pamatiezīme vai drīzāk pamatīpašība ir motīvu, tēmu un lietu dekonstruēšana simbolos; abstrahētu formu pasaulē.
Savu māksliniecisko darbu es reducēju uz būtiskākajiem pamatelementiem. To darot, es atsvešinu realitāti. Caur optiskām izmaiņām es šķērsoju parastā, pielāgotā, ierastā līniju, lai ievestu skatītāju iedvesmas laukā.
Kā mūsdienās pasargāt sevi no pārāk liela iedvesmas daudzuma?
Ar pilnīgu izolāciju.
Cik liela daļa tavos darbos ir iepriekš plānota un cik daudz ir radīts intuitīvi?
Kad darbojos savā studijā, esmu prātā darbus jau pabeidzis.
Kādi ir tavi (nākamie) mērķi?
Dakaras biennālē prezentēšu videoinstalāciju, kam sekos izstāžu projekti Slovēnijā, Austrijā un Latvijā.
Kāds ir tavs viedoklis par ticību? Vai tev ir kādi ticības principi vai arī moto?
Es neesmu ticīgs, mana reliģija ir mans iekšējais es. Es tajā klausos, un tas mani vada. Bet tas nozīmē arī to, ka, ja esmu neapmierināts ar sevi, tikai un vienīgi es varu kaut ko mainīt. Es vienmēr cenšos būt godīgs, draudzīgs un atvērts pret saviem līdzcilvēkiem, un lielākoties, nemaz negaidot, saņemu to pašu pretī.
Kādu projektu tu vēl vēlētos realizēt, ja nebūtu laika, drosmes vai finanšu līdzekļu ierobežojumu?
Pilnmetrāžas filmu!
Ko tu uzskati par labas mākslas īpašībām?
Ja mākslas darbs mani aizkustina un varbūt pat pārveido.
Vai par mākslinieku piedzimst? Vai mākslas apgūšana ir obligāta?
Grāds mākslās noteikti ir noderīgs un sākotnēji palīdz tikt gadā ar daudzām lietām.
Kam tu pirmajam parādi jaunu darbu?
Ilgu laiku nevienam.
Kāda ir tavas dienas pirmā stunda?
Kapučīno + augļu salāti + lasīšana
Vai interneta laikmetā galerijas joprojām ir nepieciešamas? Ja jā, tad kāpēc un kam?
Bez galerijām nevar iztikt, tā ir sava veida simbioze. Mums, māksliniekiem, ir vajadzīgas galerijas un, protams, galeriju īpašniekiem ir vajadzīgi mākslinieki.
Sociālie mediji – svētība vai posts?
Interesanta platforma, lai dalītos ar jaunākajiem izstāžu projektiem vai darbiem, ar globāli ieinteresētu auditoriju.
EPILOGS | AKTUĀLI
Izstāde “Pazudis Paradīzē (Lost in Paradise)” ar Bodo Korsig objektiem, zīmējumiem un instalācijām ir apskatāma no 2022. gada 23. aprīļa līdz 21. maijam GALERIE SCHMALFUSS BERLIN, Knesebeckstraße 96, 10623 Berlīne-Šarlotenburga.
Bodo Korsig mākslas darbs “nekādu attaisnojumu (no excuses)” tiks prezentēts CSR CONTEMPORARY SHOW ROOM, Friedrichstraße 69, 10117 Berlin-Mitte, no 2022. gada 25. aprīļa līdz 21. maijam.
www.facebook.com/KorsigStudio-152110594833230
Rakstiska intervija ir svarīgs līdzeklis, lai mākslas mīļotājus iepazīstinātu ar māksliniekiem un izplatītu viņu vēstījumus. Mūsu redakcija intervijas nerediģē un nesaīsina, tās vienmēr tiek reproducētas oriģinālā skanējumā. Tāpēc mēs netulkojam intervijas angļu vai vācu valodā, ja vien intervējamais neiesniedz tulkojumu vai mums ir uzticēts tulkojums, kā tas ir šajā gadījumā.