Envija

Envija (1990)

„Pašironijas valodā runāju par sievietību, saitēm ar vietu un ģimeni, ar kultūrvēsturi. Gleznojot bieži prātā risinās dialogi ar meistariem un ne tikai, līdz tādam mēram, ka reizēm jājautā - varbūt šis triepiens, formveide nemaz nepieder man? Darbos iezogas citāti no mākslas mantojuma un ļaužu izpausmēm,” Envija.

Envijas ekspresionistiskajā glezniecībā vadošās ir sievietes, piedzīvotās pieredzes, pasaules, kultūras un valodas tēmas. Darbi risinās kā autobiogrāfija ar personisko stāstu. Envija to balsta dziļā un atklātā personiskā izjūtā un pašizziņā par sevi un apkārtējo vidi. Tajā kārtojas kultūrvēsturiski un mūsdienu simboli, tēli no mākslas vēstures un pašas radīti. Envijas gleznieciskā izteiksme ir daudzvalodība – figuratīva glezniecība mijas ar tekstu gleznām- dzeju, pierakstiem ar pašatklāsmēm un uzsaukumiem sev un pasaulei. Envijai tie ir faktūras, tekstūras un tekstu stāsti. Atklāta, emocionāla, dažkārt huligāniska un asprātīga, nesamākslota. (Ilze Žeivate)

Envija kā savu gleznotājas vārdu izvēlējusies lietot tikai personvārdu. 2021. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari. Papildinājusi savas glezniecības zināšanas Gdaņskas Mākslas akadēmijā (2014-2015). Kopš 2013. gada piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā un Polijā, sarīkojusi 4 personālizstādes.
Envijas nozīmīgākās izstādes un projekti pēdējos gados: personālizstāde "Mīts privātai lietošanai" Māksla XO galerija (Rīga, Latvija, 2021); Survival Kit 11, Tērbatas ielā 75 (Rīga, Latvija, 2020); personālizstāde "Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies" Jūrmalas pilsētas muzejs (Jūrmala, Latvija, 2020); Indulis Zariņš/Ieva Iltnere un Envija, Mākslai vajag telpu vasaras māja Esplanādē (Rīga, Latvija, 2019).