Publikācijas
Kristīnas Keires personālizstāde “Pietuvinājumi”
28.05. - 30.06.2015
Paula Lūse. 09/06/2015
Elizabetes ielas baltais kubs kā vienmēr dod izvēles iespēju jau no ielas izvērtēt to, vai doties iekšā vai iet tālāk, šoreiz aicinot aplūkot gleznotājas Kristīnas Keires šogad radīto darbu izstādi “Pietuvinājumi”. Māksliniece glezniecībā profesionāli darbojas jau vairāk kā divdesmit gadu, kopš 1993. gada, kad absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu.
Bieži minētā pietuvinājumu tēma Keires mākslā šajā izstādē gandrīz pilnībā dekonstruē formālās robežas, par glezniecības valodu izvēloties niansētus toņus un jūtīgu triepienu. Portreti ir tik pietuvināti vai drīzāk izplūduši, ka sākotnēji tie skatītājam var šķist kā abstrakta krāsu laukumu glezniecība, un tikai iedziļinoties ļauj atklāt motīvu nianses – acis, smaidu, skatienu. Visspilgtāk to varēja vērot gleznā “Smaids”, kur cilvēka vaibsti paslēpti gandrīz galējā abstrakcijā, bet tomēr tieši to skatītājs atcerēsies.
Kristīna Keire. „Spogulis.“ Foto: Renārs Derrings
Kristīna Keire, aprakstot darbus šajā izstādē, min, ka vēlas izcelt sapņainas, attālinātas sejas uz ziemeļu skarbi vēsās dabas fona, kas reizē gan pietuvina, gan atgrūž. Lai arī kolorīts ir pieklusināts un vēss, tas tomēr neatgrūž, bet ziemeļniekam uz šo komentāru nav iespējams viennozīmīgi objektīvs skatījums. Gaistošie portreti likās silti un saprotami. Caurspīdīgais triepiens gleznām devis skatītājam uztveramu vieglumu, lai arī kopējā noskaņa ir abstrakta un daudznozīmīga. Māksliniece sacījusi, ka prieku, skumjas, ilgas var novērot jebkura tuvinieka sejā, tādējādi liekot man, kā skatītājam, viņas gleznās uzburtos tēlus uztvert kā savējos. Bet, lai sižetiski tīru mākslu nemocītu ar neskaitāmām un neskaidrām interpretācijām, brīžiem ir vēlme tomēr apstāties pie banālā un šķietami neprofesionālā “patīk”, “nepatīk” dalījuma. Kristīna Keire bez pretenzijām ļauj to izvēlēties skatītājam un nekliedz, neprovocē, bet aicina ielūkoties vispārinātu cilvēcisku vaibstu abstrakcijā – aiz Modiljāni tukšajām acīm, aiz simbolistu caurspīdīgā triepiena, aiz laikmetīgā “tā būs”.
http://arterritory.com/lv/teksti/recenzijas/4750-izstazu_apskats_musdienu_pasakas_un_pietuvinajumi
______________________________________________________________________________________________________