Galerija "Māksla XO"

Sandra Krastiņa (1957)

„Savā radošajā darbā vairrākkārt izmantoju tēlus, kam sabiedrībā jau ir akceptēta simboliska nozīme – balts krekls, bullis u.c. Tomēr, katru reizi mani interesē paredzēt to, kā tēla uztverē vienlaiku darbosies jau aprobētie pieņēmumi un tas, kā es tēmu varu pavērst kontrastējošā aspektā ierastajam," Sandra Krastiņa, 2020.

Gleznotāja Sandra Krastiņa pieder pie “maigajām svārstībām” - 20. gadsimta 80. gadu gleznotāju grups jaunu, radošu autoru, kuri mainīja sabiedrības priekšstatus par latviešu tradicionālo glezniecību. Mākslas kritiķi izdalīja tā saukto “sieviešu glezniecību” – sievietes glezno sievietes - Sandra Krastiņa, Aija Zariņa, Ieva Iltnera, Frančeska Kirke, Dace Lielā.
Šodien Sandras Krastiņas mākslu raksturo īpašs vērīgums un jutīgums, vienlaikus – nosliece uz analītisku domāšanu un dramatismu, pat traģismu. Daudzveidīgajās radošajās izpausmēs viņa atrod aizvien jaunus izteiksmes līdzekļus, lai šādā pasaules uztveres un izziņas ceļā ievadītu arī skatītāju. Māksliniece uzdod jautājumus sev un ikvienam, meklē uz tiem atbildes, skaidras neatrod, bet nojauš un liek minēt citiem.

Sandras Krastiņas nozīmīgākās izstādes un projekti pēdējos gados: 2017. gadā kopā ar aktieri Vili Daudziņu un fotogrāfu Jāni Deinatu izstādē #dienasvaronis veido refleksijas par mūsdienu varoņa tēmu, topošo tēlveidi konceptuāli sadalot posmos: aktieris iemieso varoņtēlu, fotogrāfs to fiksē un tad gleznotājs to formulē glezniecības valodā. Varoņtēma turpinās, realizējot glezniecības darbus dažādās tehnikās, – virsglazūras gleznojumā uz glazētām flīzēm (Mākslas centrs NOASS, “Mirāža”, 2018), ar tāfeles krāsu un krītu lielformāta gleznojumu ciklā “Es nezinu, ko nezinu” (Marka Rotko Mākslas centrs, 2018), kas veltīts vēsturiskajam Abrenes apriņķim un izstādē #zvejniekadels (2019), kur izmantota celtniecības plēve 8x9 metru klājumā.