05.12.2013. - 07.01.2014.

Galerija "Māksla XO"

Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010

Jana Briķe "MANAS PARALĒLĀS DZĪVES"

Māksla XO galerijā no 05.12.2013 – 07.01.2014

Visam, ko man līdz šim šķitis interesanti attēlot manā līdzšinējā mākslā, centrā ir bijis cilvēks.
Rietumu pasaulē cilvēks tiek uztverts kā ķermenis, prāts un kaut kādi sociālie nosacījumi vai apstākļi, kas viss kopā veido personu ar tai piederošo stāstu. Iepazīstoties cilvēki viens otram pirmkārt paziņo tieši par saviem sociālajiem apstākļiem un spēlējamo lomu – „es esmu pavārs”, „es esmu grāmatvedis” – un tamlīdzīgi. Arī bērniem mēdzam jautāt, par ko tu kļūsi (t.i., kādu lomu spēlēsi, lai leģitimizētu savu cilvēcisko esību), bet nevis, kādus sapņus tu sapņo, ko vēlies piedzīvot, ko vēlies radīt.

Mani interesē tā pirmatnējā un dzīvā daļa cilvēkā, kas izjūt „es esmu!”, un kam tikai vēlāk kā mainīga, nepastāvīga skaista rotaļa tiek pievienots papildinājums – kas es esmu, – un tas visskaidrāk tiek izjusts bērnībā.
Interesē izjust sevi kā pirmatnējo apziņas telpu, kura nav aplūkojama un konstatējama pati par sevi, jo nav fenomenāla, bet kurai cauri plūst, dzimst un mirst un tiek uztverts jebkurš fenomens, tajā skaitā „es” kā ķermenis vai sociāla persona, veidojot dzīvi.
Tieši tādēļ izstādes darbi ir simboliski, bet vienlaicīgi arī konkrēti, psihē mītoši tēli - mednieks, ganiņš, līgaviņa un tamlīdzīgi, caur kuriem, tos pielaikojot, emocionāli identificējoties un vēlāk pametot, veidojas cilvēciskā pieredze par dzīves dzīvošanu.

„Es esmu...” viens fenomens vai cits, piešķir šai nepastāvīgajai pieredzei intimitāti un individualitāti, veidojot vienreizēju, unikālu un atšķirīgu konkrēta cilvēka pasauli.
                                                                                             Jana Briķe, 2013.

Izmantojot 21. gadsimta sniegtās tehnoloģiskās iespējas, Jana Briķe savas gleznas veido slāni pa slānim kā agrīnās renesanses meistari. Kā instrumentu saviem darbiem gleznotāja izmanto digitālo fotogrāfiju un 3D datorprogrammas sintētiskās īpašības, ko kombinē ar smalku un precīzu rokas vilktu zīmējumu ar grafītu, krāsainiem zīmuļiem, lodīšu pildspalvu, flomāsteru un otas gleznojumu ar eļļas, temperas, guašas vai pūšamām krāsām. Tas ir Janas Briķes metožu komplekts, lai gleznā notvertu galējo pretstatu sadursmes punktu gan materiālā, gan tēlā, kā mākslīgs – dabisks, dzīvs – miris, skaists – nepatīkams, vilinošs – atbaidošs u.t.t. Ar šāda veida vizuālajiem paņēmieniem Jana Briķe konstruē gleznu uzstādījumus, stāstījuma scenārijus, ko skatītājam neuzspiež, bet runā par tiem diskrēti nelielos un mazos gleznu formātos.

Jana Briķe (1980) piedalījusies vairāk nekā 100 grupas izstādēs un starptautiskās mākslas mesās Latvijā, Krievijā, Lielbritānijā, Eiropā, ASV un Taizemē. Sarīkojusi desmit personālizstādes – ASV, Latvijā un Itālijā.
Pēdējos gadus piedaloties grāmatizdevēja Monte Beauchamp kūrētajās mākslas izstādēs ASV - „The BLAB! Show” Losandželosā un Sietlā, Jana Briķe ir spoži sevi pieteikusi starptautiskai mākslas arēnai.

Recenzija par izstādi: http://www.diena.lv/kd/recenzijas/janas-brikes-un-tatjanas-krivenkovas-izstades-recenzija-glezniecibas-pretpoli-14038127