ANNA HEINRIHSONE

Aiz kadra

Anna Heinrihsone jau vairākus gadus kā savu glezniecības motīvu izmanto fotogrāfijas no ģimenes arhīva (laika periodā sākot no 1930. līdz 1950. gadiem). Koncentrējoties uz momentiem, kuros varoņi ir savstarpēji emocionāli tuvi un atbrīvoti – gan pārīša pirmais brauciens ar riteņiem, gan slēpotāja, kura nav droša par savu prasmi, gan mammas sitiens pa futbola bumbu – gleznās tiek pārvērsts garā vizuālā līnijā. Tas, kas notiek aiz kadra, ir fotogrāfijas turpinājums gleznā. Pagātnes melnbaltā bilde pārtop iedomātā darbībā. Miniatūrgleznas formātos fotogrāfijas motīvs atdzīvojas no melnbaltā līdz krāsai, tas plešas un parāda to, kas nav redzams mazajā ar roboto maliņu ierāmētajā senajā fotogrāfijā.
Par jaunākās izstādes iedvesmas avotu Annai Heinrihsonei kalpojusi sastapšanās ar vācu fotogrāfiju kolekcionāra Johena Raisa (Jochen Raiß) grāmatu “Frauen auf Bäumen” (“Sievietes kokos”). Tajā, kā vēsta nosaukums, Johens Raiss ilgākā laika posmā ir apkopojis melnbaltas fotogrāfijas, kurās iemūžinātas sievietes, ierāpušās visdažādāko koku lapotnēs.
Izstāde „Aiz kadra” ir aizsākums Annas Heinrihsones un Johena Raisa tālākam projektam – kopizstādei Vācijā un Latvijā.

„Fotogrāfijās redzamo cilvēku aizkadra noslēpums fascinē. Un mēs varam tikai minēt, vai apkārt norisinājās bērnu ballīte, vai tas bija divvientulības punkts, vai arī aizmukšana no piknika kņadas.
Starp citām smalkām attiecību formām ir tikai viena, kura redzama fiksācijā – tā ir fotogrāfa un viņa modeļa savienojuma trauslā līnija. Uzticēšanās, skatiens, poza (visbiežāk iespriegota skaistā izliekumā), taču visam pāri teju intīms, atkailināts skatiens... (Anna Heinrihsone)

“Vai es esmu skaista? Vai es esmu skaista visā augumā? Vai es esmu skaista arī roku pirkstos?”
Fotogrāfs sniedz šo mirkļa apstiprinājumu, bez atbildības par nākotni, bez solījuma to izpildīt. Šī līnija, šis maigais, uzticīgais sekundes kontakts, jūtīgāks par skūpstu.

“Vai tā ir labi? Varbūt nedaudz pa kreisi? Vai pavērt lūpas?”
Horizonts paplešas līdz tā gali satiekas vienā punktā, aplis noslēdzas lodē. Objektīva diafragma ieelpojot aizveras.
“Būs skaista bilde,” saka fotogrāfs.

Apkārtne atdzīvojas, skaņas atgriežas, modele atceras par atraisījušos kurpes siksniņu. (Anna Heinrihsone)

Anna Heinrihsone ir viena no ievērojamākajām Latvijas laikmetīgajām scenogrāfēm un kostīmu māksliniecēm ar starptautisku pieredzi. Kopš 1995. gada radījusi dekorācijas un kostīmus vairāk nekā 90 teātra izrādēm Latvijā (Jaunais Rīgas Teātris, Valmieras drāmas teātris, Latvijas Nacionālā Opera un Balets), Igaunijā (Tartu Vanemuine teātris) un Krievijā (MHAT/Maskavas mākslas teātris, Novosibirskas operas un baleta teātris), strādājot ar tādiem ievērojamiem Latvijas režisoriem kā Indra Roga, Viesturs Meikšāns, Aivars Leimanis, Rēzija Kalniņa, un krievu režisoriem – Ganādiju Ostrovski un Aleksandru Kaļaginu. Anna Heinrihsone astoņas reizes ir bijusi nominēta “Spēlmaņu nakts” balvai par labāko kostīmu dizainu, un divas reizes – 2000. un 2012. gadā to ieguvusi.
Anna Heinrihsone absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1996). Paralēli scenogrāfijai sarīkojusi 13 personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā 30 glezniecības un scenogrāfijas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Šobrīd māksliniece strādā pie Džordža Kārsona filmas “GetMeLovedup.com” (Blazebuster Productions) tērpu izstrādes. Viņas darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā (Rīgā, Latvijā), Swedbank laikmetīgās mākslas kolekcijā (Rīgā, Latvijā) un KUMU (Tallina, Igaunija) kolekcijās.

Vairāk par izstādi:

https://www.facebook.com/simtsgramikulturas/videos/annas-heinrihsones-un-pau%C4%BCa-liepas-izst%C4%81des/293341138556102/