Jaunumi
30.09. - 15.12.2021 SANDRA KRASTIŅA "Viena vienīgā vienība"
30.09. - 15.12.2021
Galerija "Māksla XO"
Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010
Viena vienīgā vienība
“Viena vienīgā vienība nav nekas cits kā mēs katrs pats. Glezniecībā par to var runāt tikai caur krāsu.
Sarkans
Mēdzam vērot saulrietu vai gaidīt saullēktu. Pat ja līdzās ir vēl kāds, tiešo saplūsmi ar mērogā neaptveramo un mūžību pārstāvošo dabas eksistenci, šo vienojoši iekļaujošo mirkļa sajūtu, tveram katrs un viens. Un, tad steidzīgi fotografējam, dalāmies digitālajos tīmekļos, lai arī citi redz pierādījumu kā varena klātesamībai. Uz viena audekla savietoju vairākus sarkanā saulrieta ekrānus, tā multiplicētajā pavairojumā individuāli nozīmīgo pārceļot vien skaitliski fiksējamā statistikā, personiskajam pārtopot anonīmā uzskaites mērvienībā.
Balts
Baltai kleitai ir simboliska nozīme, vai tā būtu bērna kristību vai jaunietes iesvētāmā kleitiņa, līgavas tērps vai folklorā rodamie balinātie lindraki, – minētajos piemēros tiek raidīti sievietes čakluma un tikumības signāli. Vairāk nekā pirms gadsimta pirmās sieviešu tiesību aizstāves vērienīgās manifestācijās izgāja mežģīņoti baltajās kleitās. Arī tagad Baltkrievijā protesta akcijās nepakļaušanos diktatūras varai demonstrēja sievietes, uzvelkot ko baltu. Lai nolasītu vēstījumu, mums pat nav jāpazīst tērpu valkātājas, vien jāanalizē konteksts ietērpa baltumam. Aiz krāsas var arī paslēpties, rimto gaišumu lietojot manipulatīvi.
Ciklā “Baltā kleita” nerunāju par apģērbu, bet gan par Baibu, Andu, Sibillu, Ingrīdu, Veroniku un vēl, un vēl – par konkrētu emociju un mērķu pārņemtām personībām ar savu vārdu. Uzvelkot šo daudznozīmības caurausto kostīmu, viņas iemieso vēlamo tēlu, pašām topot nemanāmām.
Rozā
Vai, sarkanajam piejaucot balto, var iegūt to piemīlīgi rozīgo, kas dēvēts par meiteņu mīļāko krāsu? Tas nekas, ka vēsturiskajā atskatā tā savulaik bijusi vīrišķību apzīmējošs akcents. Sarkanā un baltā kontrastu ikviena sieviete pazīst kā savveida identitātes zīmi, kas vienlaikus ietver gan trauksmes, gan spēka apliecinājuma sajūtu. Tātad – vai, sajaucot balto ar sarkano, var iegūt komfortu sološo Pink?”- Sandra Krastiņa, 2021.
Gleznotāja Sandra Krastiņa pieder pie “maigajām svārstībām” - 20. gadsimta 80. gadu gleznotāju grupas jaunu, radošu autoru, kuri mainīja sabiedrības priekšstatus par latviešu tradicionālo glezniecību. Mākslas kritiķi izdalīja tā saukto “sieviešu glezniecību” – sievietes glezno sievietes - Sandra Krastiņa, Aija Zariņa, Ieva Iltnere, Frančeska Kirke, Dace Lielā.
Šodien Sandras Krastiņas mākslu raksturo īpašs vērīgums un jutīgums, vienlaikus – nosliece uz analītisku domāšanu un dramatismu, pat traģismu. Daudzveidīgajās radošajās izpausmēs viņa atrod aizvien jaunus izteiksmes līdzekļus, lai šādā pasaules uztveres un izziņas ceļā ievadītu arī skatītāju. Māksliniece uzdod jautājumus sev un ikvienam, meklē uz tiem atbildes, skaidras neatrod, bet nojauš un liek minēt citiem.
Sandras Krastiņas nozīmīgākās izstādes un projekti pēdējos gados: 2017. gadā kopā ar aktieri Vili Daudziņu un fotogrāfu Jāni Deinatu izstādē #dienasvaronis veido refleksijas par mūsdienu varoņa tēmu, topošo tēlveidi konceptuāli sadalot posmos: aktieris iemieso varoņtēlu, fotogrāfs to fiksē un tad gleznotājs to formulē glezniecības valodā. Varoņtēma turpinās, realizējot glezniecības darbus dažādās tehnikās, – virsglazūras gleznojumā uz glazētām flīzēm (Mākslas centrs NOASS, “Mirāža”, 2018), ar tāfeles krāsu un krītu lielformāta gleznojumu ciklā “Es nezinu, ko nezinu” (Marka Rotko Mākslas centrs, 2018), kas veltīts vēsturiskajam Abrenes apriņķim un izstādē #zvejniekadels (2019), kur izmantota celtniecības plēve 8x9 metru klājumā.
Vairāk par izstādi:
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.09.2021-sandras-krastinas-viena-vieniga-vieniba.id240146