Jaunumi
19.12.2024. - 25.01.2025 KATRĪNA ĢELZE "'Ātrs un bez žēlastības"
19.12.2024. - 25.01.2025
Galerija "Māksla XO"
Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010
KATRĪNA ĢELZE
Ātrs un bez žēlastības
Bērnībā, ejot uz rotaļlietu veikalu, reiz teicu, ka nevaru izlemt, ko gribētu labāk - jaunu bārbiju vai palielu, ķiršsarkanu automodeli, kāds bija māsīcai ar brālēnu. Mamma un vecākā māsa sarkastiski smejas “jā, kā tad…” zemtekstā liekot noprast, ka auto noteikti man nepatīk tik ļoti kā bārbijas. Un patiesi - šodien es nevaru atšķirt pat automarkas, līdz, piedzimstot dēlam, manā dzīvē atkal ir atgriezušies mazie automodelīši.
Tētim patika pārsniegt ātrumu, un arī man tas patika. Nedaudz paaugoties, bieži izteicu savu kāri mācīties braukt ar auto, kolīdz sasniegšu atbilstošo vecumu baltajām tiesībām, un tētis to ļoti atbalstīja. Taču, šim vecumam pienākot, šķiet bija citas prioritātes, un tā, gadiem ejot, mans maksimālisms un pārdrošība par spējām vadīt ātru metāla kārbu ir kaut kur pašķīdušas.
Esmu jau pieaugusi, kad 2016. gadā mans tētis, apzinīgi jau gadu pārstājis lietot alkoholu, piesakas vest vecmāmiņu no brālēna kāzām uz viņas lauku māju. Es iztēlojos, kā viņš izbauda šo būšanu šofera sēdeklī pie stūres, zvaigžņotā augusta naktī traucoties pa taisnu, tukšu šoseju prom no cilvēku jezgas, kas alkst socializēties, svinēt un urķēties otra dvēselē. Taču negaidīti uz ceļa izskrējusi govs samet tēti, vecmāmiņu un visu dzīves, kuriem viņš rūp, skaudrā cetrifūgā. Tētis pēc dažu dienu komas tomēr mostas un joprojām ir ar mums, taču sadursme ir neatgriezeniski mainījusi viņu kā personību, ko mēs savos prātos šajos gados bijām uzbūvējuši. Ar kādu precizitāti tētis darbnīcā noņemas gleznojot “Latvijas brūno”, ar tādu tā ietriecas atpakaļ paša vējstiklā un pārtrauc viņa mākslas gaitas.
Daudzus gadus iepriekš, mamma mūs ved naktī mājās no ballītes, bet tētis šoreiz sēž blakussēdētāja krēslā un alkohola iespaidā izgāž uz mani visu savu žulti, jo es biju apvainojusies, ka ballē nepaspēju redzēt krītošu zvaigzni, augusta zvaigžņu lietus laikā. Garāmslīdošās, dzeltenās ielu lampas izgaismo manu noraudāto seju autostikla atspīdumā, un es prātoju, kā šo attēlu un sēras varētu iemūžināt…
Izstādes “ātrs un bez žēlastības” pamata vadlīnija ir procesēt mana tēva Kristapa Ģelža 2016. gada smago avāriju, pēc kuras ass, talantīgs un visu varošs vīrietis-mākslinieks ir iestrēdzis savu traumu, trauksmes un alkohola varā, lēnām izgaistot šo apstākļu miglā. Tā ir mīlestības vēstule tētim vienīgajā veidā, kā es vairs spēju un, iespējams, jebkad esmu spējusi ar viņu patiesi sarunāties, un kurā, pateicoties un arī par spīti viņam, es turpinu meklēt pati savu balsi mākslas pasaulē.
Meklējot atbildes, kāpēc mūsu attiecības un komunikācija allaž bijušas tik sarežģītas, nevienlīdzīgas un pārpratumu pilnas, rodas blakusprodukts - dažādas atmiņas, ainas un asociācijas par tēti, kurš mani ir kā iedvesmojis, tā arī biedējis. Izstādē notiek saspēle ar tēta daiļrades simboliem un paralēli risinu sev aktuālu jautājumu - kā nodarboties ar mākslu esot tēva panākumu un personības ēnā. No vienas puses cenšoties no viņa atrauties un atšķirties, lai spētu atrast savu unikālo balsi, taču no otras - nespējot noliegt viņa atstāto ietekmi uz mani ne tikai kā bērnu un vēlāk pieaugušo, bet arī mākslinieku. Viņa identitāte strauji gaist un mainās, bet tās atstātais nospiedums ir man allaž klātesošs. Viņa intelekts un kritika ir kļuvuši par neizdzēšamu filtru iekšējā sarunā, kad radu vai domāju par mākslu, ko arī turpinu risināt un attēlot šajā izstādē.
Izstādes vizuālie iedvesmas motīvi balstās ceļu satiksmē un dažādās atkarībās, taču attēloti spilgtā, kontrastainā krāsu gammā un rūpīgā izpildījumā. Mans piegājiens ir risināt smagas tēmas caur spēcīgu vizuālu baudījumu un augstu tehnisku precizitāti, apvienojot tiešu atklātību, ievainojamību un humoru. Turpinu sev raksturīgo sirreālisma piegājienu eļļas glezniecībā, ko papildinu ar dažādiem telpiskiem objektiem.
Ar mākslas palīdzību mēģinu dziedēt ģimenes pārdzīvojumu, ieskatīties savos mentālos blokos un tuvāk izprast sarežģītās attiecības ar tēti. Ar caurspīdīgu atklātību vēlos rezonēt ar skatītāju un sniegt spēku pārvarēt dzīves grūtības. Katrīna Ģelze, 2024.
Katrīna Ģelze (1991) ir gleznotāja un fotogrāfe. Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālas komunikācijas apakšnozares disciplīnā. Specializējusies mākslas un izstāžu ainas fotogrāfijā, sadarbojusies ar MVT Vasaras māja un Arterritory.com. Kopš 2018. gada ir populārā latviešu modes zīmola “One Wolf” sociālo mediju mārketinga satura un dizaina veidotāja, fotogrāfe un kolekciju katalogu autore. Paralēli savai praksei vizuālās mākslas un fotogrāfijas jomā ir arī dīdžejs un autore pastāvīgam projektam “90 ap 90. gadi”. Kopš 2011. gada Katrīna Ģelze ir saorganizējusi 3 personālizstādes un piedalījusies 5 grupu izstādēs, tostarp Riga Photomonth 2021. Katrīna Ģelze dzīvo un strādā Rīgā.
Vairāk: