17.11.2011. - 13.12.2011.

Galerija "Māksla XO"

Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010

Jana Briķe „PIENS UN ASINIS"

Māksla XO galerijā no 17.11. - 13.12.2011

„Piens un asinis ir vārdi, kādus mēs attiecinām uz jaunu, veselīgu meiteni vai bērnu, taču katram vārdam atsevišķi piemīt komplicēta semiotiska nozīme.

Piens un asinis ir intīmi cilvēka ķermeņa šķidrumi. Publiska zīdīšana un publiska asiņošana varbūt nav galēji tabu mūsdienu rietumu sabiedrībā, taču izraisa pretrunīgas sajūtas katrā indivīdā, kas atkarīgs no audzināšanas, tolerances, aizspriedumiem, personiskā jutīguma utt. Piens pēc būtības ir barība - pirmā barība, barība nenobriedušam cilvēkam. Asinis ir pieaugšanas simbols, kas saistīts ar sievišķību, briedumu, gatavību radīt bērnu. Iespējams, tā ir gara jaunība (piens) un augšanas sāpes (asinis), par ko es runāju.

Visi izstādes darbi šķietami ir bērnu/jauniešu portreti, turklāt kompozīcija un izteiksmes veids ir ļoti klasisks, ar atsauci uz tradicionālo glezniecību. Bet reizē neviens nav īsts „portrets", jo nereprezentē konkrētu personu vai situāciju. Varbūt tie ir tikai potenciāli portreti kāda cilvēka pārdzīvojumam vai sajūtai. Tie nav pat bērni, ko es gleznoju. Tās ir metaforas. Nevainībai, izaugsmes potenciālam, ievainojamībai, intuīcijai. Sejas, ko es fiksēju, ir emocionāli atsvešinātas, it kā pazudušas meditācijā vai nomoda sapnī, ar skatienu, kas vērsts uz iekšējo ainu, kura reflektējas uz āru - baltā tukšā ainavā.

Katrs „portrets" ir saistīts ar savu delikātu emociju, mīklainu simboliku un šķietamu apslēptu stāstu - it kā katra stāsta (attēla) varonis tiktu iztraucēts, veicot kādu sev vien saprotamu darbību, rituālu vai meditāciju.

Kā instrumentu savai glezniecībai kombinēju digitālo fotogrāfiju un 3D datorprogrammas sintētiskās īpašības, smalku un precīzu roku darbu dažādos materiālos - grafīts un krāsainie zīmuļi, pildspalvas, flomāsteri, pūšamās krāsas, guašas, temperas un eļļas krāsas. Tas ir mans metožu komplekts, lai notvertu galējo pretstatu sadursmes punktu gan materiālā, gan tēlā, tādu kā mākslīgs-dabisks, dzīvs-miris, skaists-nepatīkams, vilinošs-atbaidošs utt.

                                                                                                Jana Briķe „Piens un asinis", 2011.